Scientific Papers

Tiesiskās plānošanas dokumenti saistībā ar hipotēkas institūtu

Rolands Neilands

Rīgas Stradiņa universitāte, Dzirciema iela 16, Rīga, LV-1007

rolands@neilands.lv

Legal planning documents relating to the mortgage institute
Abstract

A mortgage is the most common form of pledge, and thus the mortgage as a legal institute is essential to the stability of the financial system. A few legal policy planning documents for a mortgage exist. It affects a number of Latvian short term legal planning documents.

Also, a mortgage institute affects Insolvency Act amendments which Saeima supported in second reading on 28 November 2013 and European Parliament and Council Directive on credit agreements for consumers relating to residential immovable property, which was adopted on 4 February 2014. In this article, the author briefly examines the legal planning documents and legislation, as well as outlines the key features with respect to a mortgage institute. The author concludes that some of the Insolvency Act amendments are assessed positively, but some negatively.

Key words

Mortgage, insolvency, consumers crediting, legal planning

1. Tiesiskās plānošanas dokumenti

Latvijas ilgtermiņa un vidēja termiņa tiesiskās plānošanas dokumentos nekas nav noteikts par kreditēšanu un tās nozīmi Latvijas ekonomikas attīstībā, kā arī par hipotēkas institūtu kā priekšnosacījumu kreditēšanai. To neparedz ne Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (LIAS), ne Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (NAP). Savukārt atsevišķi īstermiņa tiesiskās plānošanas dokumenti skar gan patērētāju kreditēšanu, gan hipotēkas institūtu.

1.1. Koncepcija par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju

2010.gada 13.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Koncepciju par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju (PKCM). Šī koncepcija, cita starpā, paredz risināt jautājumu par lietu tiesību labticīgu iegūšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu. Ir paredzēts izstrādāt grozījumus Civillikumā, ar kuru palīdzību tiktu konkretizēts zemesgrāmatu publiskās ticamības princips, tiktu noteikts, kas ir labticīgs ieguvējs (jēdziens), kā arī tiktu radīti skaidri labticīgas iegūšanas priekšnoteikumi (tajā skaitā, uz kā gulstas pierādīšanas pienākums par to, vai lieta ir vai nav iegūta labticīgi) un tiesiskās sekas (labticīga ieguvēja aizsardzība pret atsavinātāju un likumisko īpašnieku; atsavinātāja pienākumi pret likumisko īpašnieku, ja lietu ieguvis labticīgs ieguvējs u.c.) (KCM).

Šis risinājums ir vērtējams kā pozitīvs solis ne tikai īpašuma tiesību (kā lietu tiesību) sakārtošanas kontekstā, bet arī citu lietu tiesību, tajā skaitā hipotēkas institūta sakārtošanas kontekstā. Šobrīd praksē labticīgam hipotēkas ņēmējam ir nepieciešams ilgstoši tiesāties, lai aizstāvētu savas kā hipotēkas kreditora tiesības gadījumā, ja zemesgrāmatā ierakstītais īpašnieks (ieķīlātājs) nav bijis īstais īpašnieks.

1.2. Informatīvais ziņojums „Par hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnību izvērtējumu un priekšlikumiem tā pilnveidošanai”

Gan deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (VDD) bija ietverta, gan deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (LSD) ir iekļauta apņemšanās turpināt civiltiesību modernizāciju, izstrādājot hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu. Valda Dombrovska valdības rīcības plānā (VRP) bija iekļauts mērķis pilnveidot hipotekārās kreditēšanas kārtību un konkrēts uzdevums – izstrādāt Hipotekārās kreditēšanas likumprojektu.

2012.gada 7.februārī ar tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota starpinstitūciju darba grupa hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma izstrādei. Darba grupa ir izstrādājusi un Ministru kabinets pieņēmis zināšanai informatīvo ziņojumu „Par hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnību izvērtējumu un priekšlikumiem tā pilnveidošanai” (IZ).

Informatīvajā ziņojumā Tieslietu ministrija, cita starpā, ir ierosinājusi šādus risinājumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai attiecībā uz hipotekāro kredītu izsniegšanu fiziskām personām kā patērētājiem vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai:

1) izstrādāt patērētāju kreditēšanas likumprojektu un tajā noteikt nosacījumus, kādi jāievēro jebkuram hipotekārajam kredīta devējam, pieņemot lēmumu par hipotekārā kredīta izsniegšanu vai atteikumu izsniegt minēto kredītu, tajā skaitā pienākumu informēt kredītņēmēju par pamatojumu atteikumam izsniegt kredītu, nosacījumus, kuriem iestājoties, hipotekārais kredīta devējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no hipotekārā kredītlīguma. Vienlaikus būtu izvērtējama iespēja piešķirt tiesības visiem hipotekārajiem kredīta devējiem saņemt informāciju no kredītbiroja.

2) izvērtēt, vai līdz patērētāju kreditēšanas likumprojekta pieņemšanai izstrādājami grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paplašināms to gadījumu skaits, kad kredīta devējam nav tiesību līdztekus nekustamā īpašuma hipotēkai pieprasīt no kredītņēmēja papildu saistību izpildes nodrošinājumus (piemēram, noteikt, ka kredītlīgumā ietvertajiem saistību izpildes nodrošinājuma līdzekļiem jābūt samērīgiem attiecībā pret izsniegto kredītu, papildu nodrošinājumu nav pieļaujams prasīt gadījumos, kad noteiktā apmērā samazinājušies patērētāja ienākumi, ja patērētājs nav pieļāvis būtiskus kredītlīguma pārkāpumus). Vienlaikus paredzēt pienākumu kredīta devējam un kredītņēmējam kredītlīguma darbības laikā sadarboties.

3) izvērtēt iespēju ierobežot nepamatotu saistību izpildes nodrošinājumu pieprasīšanu no kredītņēmēja, patērētāju kreditēšanas likumprojektā (IZ).

Informatīvo ziņojumu Ministru kabinets 2013.gada 11.jūnijā pieņēma zināšanai un uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāt patērētāju hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu un iekļaut to likumprojektā par patērētāju kreditēšanu pēc Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par kredītlīgumiem saistībā ar nekustamo īpašumu pieņemšanas (MKSP).

2. Tiesību akti

Saistībā ar hipotēkas institūtu nacionālā līmenī šobrīd ir aktuāli Maksātnespējas likuma grozījumi, bet ES līmenī – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu.

2.1. Maksātnespējas likuma grozījumi

2011.gada vasarā Tieslietu ministrijas pārraudzībā darbu sāka Maksātnespējas likuma grozījumu ekspertu darba grupa. Daļu no darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem Tieslietu ministrija 2013.gada 13.augustā iesniedza Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (turpmāk – Komisija), kuras pārraudzībā kopš 2013.gada februāra darbojās Saeimas deputātu un ekspertu darba grupa. Šīs darba grupas darbs intensīvi norisinājās līdz 2013.gada 12.novembrim, kad Komisijā tika atbalstīta apjomīgu grozījumu virzīšana izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā 2013.gada 28.novembrī.

Komisijas virzītie grozījumi (tajā skaitā Komisijas priekšlikumi par atsevišķu deputātu iesniegto priekšlikumu noraidīšanu) tika atbalstīti ar atsevišķiem izņēmumiem. Viens no šiem izņēmumiem skar ķīlas, tajā skaitā hipotēkas institūtu.

2.1.1. Saistību izbeigšana pēc ķīlas priekšmeta pārdošanas

Saeimas deputāte Irina Cvetkova bija iesniegusi priekšlikumu papildināt Maksātnespējas likuma 147.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas.” (MNLG) Šo priekšlikumu Komisija neatbalstīja, taču Saeimas deputāti ar 56 balsīm par, 30 pret un 5 atturoties (SST), 2013.gada 28.novembrī atbalstīja.

Deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums paredz, ka fizisko personu maksātnespējas procesos parādnieki ir atbildīgi par savām saistībām pret nodrošināto kreditoru tikai ieķīlātās mantas vērtības apmērā. Tas ir, pēc ieķīlātās mantas pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības.

Šis princips ir pretējs šobrīd Latvijas civiltiesībās pastāvošajam principam, ka ķīlas priekšmeta pārdošana, ja no tās pārdošanas ienākumiem nepietiek līdzekļu parādnieka prasījuma pilnai segšanai, nedzēš atlikušās parādnieka saistības pret kreditoru.

Līdz ar to ar minēto priekšlikumu pilnībā tiek mainīta pastāvošā kārtība fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek ietekmēts vispārējais civiltiesību princips, ka saistības nav ierobežotas ar ķīlas vērtību, tas ir, pamatsaistība nav atkarīga no papildus saistības pastāvēšanas. Tādējādi šāds priekšlikums ir vērtējams negatīvi.

2.1.2. Kreditora statuss maksātnespējas procesā

Šobrīd spēkā esošā Maksātnespējas likuma 7.panta pirmā daļa nerisina jautājumu par kreditora statusu (nodrošinātā vai nenodrošinātā kreditora statusu), ja saistības ir nodrošinātas ar trešās personas, nevis parādnieka mantu. Šī tiesību norma nosaka, ka nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. Praksē tas rada situācijas, ka maksātnespējas administratori kreditoriem, kuriem par labu ir ieķīlāts trešās personas īpašums, nosaka nodrošinātā kreditora statusu parādnieka maksātnespējas procesā. Tas ir pretēji maksātnespējas principam, ka maksātnespēja ir individuāla un attiecas tikai uz parādnieku un parādnieka mantu. Turklāt tas apdraud kreditora tiesības tieši parādnieka maksātnespējas procesā, jo, nosakot tam nodrošinātā kreditora statusu, kreditors nevar pretendēt uz ienākumiem no parādnieka mantas pārdošanas, kā arī tas nevar balsot kreditoru sapulcēs.

Komisijas darba grupa pēc ilgstošām diskusijām izstrādāja un Komisija atbalstīja Maksātnespējas likuma 7.panta pirmās daļas grozījumus, kas risina šo problēmu. Šie grozījumi paredz izteikt 7.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu.

(2) Nodrošinātais kreditors prasījuma nenodrošinātās daļas apmērā uzskatāms par nenodrošināto kreditoru, izņemot gadījumu, kad nodrošinājums ir par trešās personas saistību. Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā procesa stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošinājuma, izdarot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros.”

Saeimā otrajā lasījumā šie grozījumi tika atbalstīti bez diskusijām. Jāatzīmē, ka šie grozījumi, ja tiks pieņemti trešajā lasījumā un prezidents tos izsludinās, risinās šobrīd praksē pastāvošās problēmas saistībā ar kreditora statusu. Gadījumos, kad saistības ir nodrošinātas nevis ar paša parādnieka mantu, bet ar trešās personas ieķīlātu mantu, kreditoram būs nenodrošinātā kreditora statuss parādnieka maksātnespējas procesā un tas nedos iespēju tulkot likuma normas neatbilstoši to mērķim. Savukārt gadījumos, kad maksātnespējīgs būs kļuvis ķīlas devējs, kas ieķīlājis savu īpašumu par citas personas saistībām, ķīlas devēja maksātnespējas procesā kreditoram būs nodrošinātā kreditora statuss. Tas atrisinās praksē pastāvošās problēmas tajos gadījumos, kad maksātnespējas administrators vispār neatzīst šāda kreditora prasījumu.

2.1.3. Par trešās personas saistībām nodrošinātā kreditora prasījuma īstenošana

Maksātnespējas likums nerisina jautājumu par to, kā rīkoties situācijā, kad ķīlas devējs ir kļuvis maksātnespējīgs, bet parādnieks pilda savas saistības. Šajā situācijā nav pamats prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu. Tajā pašā laikā Maksātnespējas likums paredz visas parādnieka mantas pārdošanu un bez tās pārdošanas nevar pabeigt maksātnespējas procesu. Tāpat nav zināms, vai parādnieks savas saistības izpildīs pilnībā – ja izpildīs, tad nākotnē nebūs nepieciešams pārdot ķīlas priekšmetu, ja neizpildīs, tad būs nepieciešama tā pārdošana.

Komisijas darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumu šīs problēmas risināšanai un šo priekšlikumu otrajā lasījumā atbalstīja arī Saeimas deputāti.

Priekšlikums, cita starpā, paredz papildināt Maksātnespējas likuma 116.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Administrators pārdod trešās personas saistības nodrošinājumu kalpojošo (ieķīlāto) mantu, ja nosacījums, no kura ir atkarīgas šī kreditora prasījuma tiesības, nav iestājies un, šo mantu pārdodot, tiks saņemta naudas summa, kas ir vienāda ar summu vai pārsniedz summu, no kuras sedzams šā nodrošinātā kreditora prasījums, izsoles izdevumi un atlīdzība par mantas pārdošanu.”(MNLG)

Tāpat priekšlikums paredz papildināt likumu ar jaunu pantu – 118.1pantu – Kreditoru prasījumu segšanas kārtība, ja pieteikts tāda nodrošinātā kreditora prasījums, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās. Panta būtība ir tāda, ka naudas līdzekļus no ieķīlātā īpašuma pārdošanas administrators deponē tiesu izpildītāja depozīta kontā Valsts kasē līdz brīdim, kad nodrošinātais kreditors iesniedz tiesu izpildītājam paziņojumu par nosacījuma iestāšanos, un izmaksā šos naudas līdzekļus vai to attiecīgo daļu nosacītajam nodrošinātajam kreditoram.

Šis priekšlikums ir vērtējams pozitīvi, jo līdz šim situācija, kad ķīlas devējs un parādnieks ir dažādas personas un ķīlas devējs ir kļuvis maksātnespējīgs, bet parādnieks pilda savas saistības, nav risināta likumā un tai nav bijusi pievērsta nepieciešamā uzmanība. Šīs problēmas risinājums bija atstāts tiesu prakses ziņā, kas savukārt ir ilgstošs process un jāatzīst, ka pie vienota rezultāta līdz pat šim brīdim nav novedis.

2.2. Direktīva par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu

Eiropas Savienības tiesību līmenī hipotēkas institūtu skar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk – Direktīva), kas ir pieņemta 2014.gada 4.februārī (EPPD).

Direktīva ir vērsta uz patērētāju tiesību un interešu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, kas līdz šim ar Eiropas Savienības tiesību aktiem netika reglamentēta.

Kontekstā ar hipotēkas institūtu jāatzīmē, ka Direktīvas 28.panta 4.punkts noteiks: „Dalībvalstis neliedz kredītlīguma pusēm nepārprotami vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma vai no nodrošinājuma pārdošanas gūto ieņēmumu atdošanu vai nodošanu, lai atmaksātu kredītu.” Šī norma satur principu, ka kredītņēmēji (patērētāji) atbild par savām saistībām tikai ieķīlātā īpašuma vērtības apmērā un pēc piedziņas vēršanas un ieķīlāto īpašumu atlikusī parāda summa, ja tāda pastāv, tiek dzēsta. Taču šis princips Direktīvā ir iekļauts tikai kā labprātīgs, tas ir, dalībvalstis nedrīkst aizliegt kreditoram un kredītņēmējam vienoties par to, ka kredītlīgumā tiks iekļauts šis princips.

Atbilstoši Direktīvas 42.panta 1.punktam dalībvalstīm divu gadu laikā no direktīvas stāšanās spēkā būs jāpieņem un jāpublicē normatīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas prasības. Latvijā to ir plānots darīt, izstrādājot un pieņemot patērētāju kreditēšanas likumprojektu, kurā tiks reglamentēti visi patērētāju kreditēšanas veidi, tajā skaitā arī hipotekārais kredīts (IZ).

Izmantoto avotu saraksts

1. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (EPPD). Pieejams: eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014L0017&rid=1 [skatīts 31.05.2014.]

2. Grozījumi Maksātnespējas likumā (Nr. 367/Lp11) (MNLG). Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/CCFD05B92C1B6083C2257C2A0052F61C?OpenDocument [skatīts 31.05.2014.]

3. Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (LSD). Pieejams: www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/Straujumas-valdibas-deklaracija/ [skatīts 30.05.2014.]

4. Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (VDD). Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasdek/ [skatīts 26.12.2013.].

5. Informatīvais ziņojums „Par hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnību izvērtējumu un priekšlikumiem tā pilnveidošanai” (IZ). Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40267175 [skatīts 31.05.2014.].

6. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (LIAS). Pieejams: polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3323 [skatīts 30.05.2014.].

7. Latvijas Republikas 11.Saeimas rudens sesijas septiņpadsmitā sēdes 2013.gada 28.novembrī stenogramma (SST). Pieejams: http://saeima.lv/lv/transcripts/view/209 [skatīts 31.05.2014.].

8. Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam (NAP). Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=253919 [skatīts 30.05.2014.].

9. Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 34, 11.06.2013. (MKSP) Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=257535 [skatīts 31.05.2014.].

10. Par Koncepciju par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju (PKCM). Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=217866 [skatīts 30.05.2014.].

11. Tieslietu ministrijas “Koncepcija par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju” (KCM). Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40165490 [skatīts 30.05.2014.].

12. Valdības rīcības plāns „Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” īstenošanai (VRP). Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3801 [skatīts 31.05.2014.].