Scientific Papers

Maksātnespējas likuma 147.panta grozījumu atbilstība LR Satversmes 105.pantam

Rolands Neilands

Latvija, Rīgas Stradiņa universitāte

doktora studiju programma „Juridiskās zinātnes”

rolands@neilands.lv

Zinātniskais vadītājs: asoc. prof., Dr. iur. Jānis Grasis

Anotācija

25.09.2014. Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā [16], cita starpā, papildinot 147.pantu ar sesto daļu. Šī daļa nosaka, ka pēc ieķīlātā mājokļa pārdošanas un izsoles akta apstiprināšanas parādnieka atlikušās saistības tiek dzēstas, kreditors zaudē savu prasījumu un tiek izbeigtas visas papildus saistības.

Grozījumi satur vairākus civiltiesību principu pārkāpumus un aizskar nodrošināto kreditoru tiesības uz īpašumu. Raksta mērķis ir analizēt šos pārkāpumus un izvirzīt priekšlikumus problēmu novēršanai.

Abstract

On 25th September 2014 the Parliament of the Republic of Latvia adopted amendments to the Insolvency Law by inter alia supplementing article 147 with a sixth part. The part states that, after the mortgaged house is sold and an auction act is approved the debtor’s remaining obligations are extinguished, the creditor loses his claim and all additional obligations are terminated.

The amendment contains several violations of the principles of civil law and violates the rights of property of the secured creditors. The aim of this article is to analyze these violations and to propose possible solutions to the problems.

Atslēgas vārdi

Hipotēka, kreditors, maksātnespēja, mājoklis, parādnieks

2014. gada 25. septembrī Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, cita starpā, papildinot 147. pantu ar jaunu (sesto) daļu: „Pēc tās mantas pārdošanas, kas kalpojusi par nodrošinājumu, nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības starp kreditoru un parādnieku līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildus (blakus) saistības. Šāda kārtība ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.”

Šāda kārtība ir jauna – līdz šim nebijusi Latvijas civiltiesībās. Tā satur gan vairākus fundamentālus civiltiesību principu pārkāpumus, gan aizskar mājokļa hipotekāro kreditoru tiesības uz īpašumu, kas noteiktas LR Satversmes 105.pantā.[15]

Rakstā ir analizēti gan civiltiesību principu pārkāpumi, gan kreditoru tiesību uz īpašumu pārkāpumi, gan arī izvirzīti iespējamie problēmu risinājumi.

1. Civiltiesību principu pārkāpumi

No Maksātnespējas likuma 147.panta sestās daļas pirmā teikuma izriet, ka bankrota procesa ietvaros, pārdodot parādnieka mājokli un apstiprinot izsoles aktu tiesā, tiek dzēstas parādnieka atlikušās saistības, kas ir nodrošinātas ar hipotēku uz parādnieka mājokli. Pēc ieķīlātā mājokļa pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības.

Šāda kārtība ir pretēja saistības patstāvības principam. Tas ir, principam, ka ķīlas priekšmeta pārdošana, ja no tās pārdošanas ienākumiem nepietiek līdzekļu parādnieka prasījuma pilnai segšanai, nedzēš atlikušās parādnieka saistības pret kreditoru.[3, 32] Tādējādi šāda kārtība ir pretēja arī Civillikuma 1330.pantam [13], kas nosaka: „Ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad viņam paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.”

Bieži ir sastopami darījumi, kuros pamatsaistību nodrošina ne tikai hipotēka uz mājokli, bet arī hipotēka uz citu īpašumu (vai pat vairākiem), galvojums u.tml. Mēdz būt arī gadījumi, kad saistības nodrošina arī komercķīla. Līdz ar to rodas jautājums, kas notiek ar citām hipotēkām vai komercķīlām pēc ieķīlātā mājokļa pārdošanas uz izsoles akta apstiprināšanas?

Ķīlas tiesība ir akcesoriska (blakus) tiesība. Ķīlas tiesībai kā blakus vai akcesoriskai tiesībai ir raksturīgs princips, ka ķīlas tiesības un prasījuma juridiskais liktenis ir vienāds.[5,75] Kā blakus tiesība ķīla patstāvīgi nevar eksistēt.[2, 56]

Tas nozīmē, ka pēc ieķīlātā mājokļa pārdošanas un izsoles akta apstiprināšanas, kad nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un parādnieka atlikušās saistības tiek dzēstas, izbeidzas pamats arī citām hipotēkām vai komercķīlām, ja tādas līdztekus mājokļa hipotēkai nodrošina saistību. Kā akcesoriskas tiesības citas hipotēkas vai komercķīlas bez pamata (saistības) nevar pastāvēt. No tā izriet, ka līdz ar kreditora prasījuma zaudēšanu un parādnieka saistības dzēšanu beidz pastāvēt arī citas hipotēkas vai komercķīlas, kas nodrošina saistību.

Minētais ir pretrunā ķīlas tiesības nedalāmības principam (ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnīgi apmierināta kreditora prasījums) un ķīlas tiesību mērķim – nodrošināt kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu (Civillikuma 1278.pants).

Kā iepriekš apskatīts, Maksātnespējas likuma 147.panta sestās daļas otrais teikums nosaka: „Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildus (blakus) saistības.” Papildus saistības, kas pastiprina pamatsaistību, ir noteiktas Civillikuma 1691.pantā un tās ir: galvojums, līgumsods un rokas nauda. Tās visas ir saistību nodrošināšanas līdzekļi, kas kreditoram dod garantijas par to, ka parādnieks pienācīgā kārtā izpildīs uz sevi uzņemtās līguma saistības.[6, 43] No grozījumu otrā teikuma izriet, ka līgumsodi, rokas naudas un galvojumi tiks izbeigti līdz ar pamatsaistības dzēšanu.

Ar visu minēto būtiski tiek aizskartas mājokļa nodrošinātā kreditora tiesības uz īpašumu.

2. Atbilstība tiesībām uz īpašumu

Saskaņā ar Satversmes 105.pantu ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Savukārt saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas [12] Pirmā protokola 1.pantu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz sava īpašuma izmantošanu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek publiskajās interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

Tiesību uz īpašumu saturā ietilpst visas mantiski novērtējamas tiesības, tostarp ķīlas tiesības.[1, 466]

Satversmes 105.panta trešais teikums paredz iespēju ierobežot tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka īpašuma tiesības var ierobežot, taču ir jāpārbauda, vai ierobežojums ir attaisnojams, proti, vai: 1) tas ir noteikts ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs (proporcionāls).[7]

2.1. Ierobežojums noteikts ar likumu

Kā norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ierobežojums ir noteikts „saskaņā ar likumu”, ja tas atbilst vairākiem kritērijiem. Proti, pirmkārt, ierobežojumam jābūt noteiktam nacionālajās tiesībās, otrkārt, likumam ir jābūt personai pieejamam, un, treškārt, tam ir jābūt pietiekami skaidri formulētam.[9]

Maksātnespējas likuma grozījumi ir pieņemti Latvijas nacionālajās tiesībās un ir brīvi pieejami jebkurai personai. Grozījumu teksts ir pietiekami skaidri formulēts. Līdz ar to mājokļa hipotekāro kreditoru tiesību uz īpašumu ierobežojums ir noteikts ar likumu.

2.2. Ierobežojuma leģitīmais mērķis

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad.[8]

No 11. Saeimas deputātu uzrunām Saeimas debatēs [10], ir saprotams, ka deputāti ar Maksātnespējas likuma 147.panta sesto daļu ir vēlējušies ievest tā saucamo „nolikto atslēgu principu” – noteikt, ka atbildība par savām saistībām pret nodrošināto kreditoru parādniekam ir tikai ieķīlātā īpašuma vērtības apmērā. Neskatoties uz iepriekš minētajiem civiltiesību principu pārkāpumiem, grozījumu mērķis ir leģitīms – uzlabot parādnieku stāvokli maksātnespējas procesa ietvaros.

2.3. Ierobežojumu atbilstība samērīguma principam

Tiesību norma, kurā noteikts īpašuma tiesību ierobežojums, atbilst samērīguma principam, ja ir ievēroti trīs kritēriji: 1) izmantotais līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) labums, ko sabiedrība iegūst no ierobežojuma, ir lielāks par personai nodarīto zaudējumu. Tiesību normas atbilstība minētajiem kritērijiem ir jāizvērtē norādītajā secībā. Ja nav ievērots kaut viens no samērīguma kritērijiem, tiesību norma neatbilst samērīguma principam un Satversmes 105.pantam.[1, 474]

2.3.1. Ierobežojumu atbilstība samērīguma principam

Maksātnespējas likuma 147.panta sestajā daļā noteiktais līdzeklis – parādnieka saistību dzēšana un mājokļa hipotekārā kreditora prasījuma izbeigšana ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai tikai vienā gadījumā – ja parādnieka manta ir pietiekama, lai no tās pārdošanas segtu visu citu kreditoru prasījumus, izņemot mājokļa hipotekārā kreditora prasījumus. Tas ir, parādnieka stāvoklis maksātnespējas procesā uzlabotos, jo saskaņā ar Maksātnespējas likuma 147.panta piekto daļu [14] parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc pantā minēto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek nodoti parādniekam. Visos pārējos gadījumos, kad no parādnieka mantas pārdošanas ienākumiem un no 1/3 daļas no parādnieka ikmēneša ienākumiem nepietiek, lai segtu parādnieka saistības pret kreditoriem, mājokļa hipotekārā kreditora prasījuma izbeigšana un parādnieka saistību dzēšana pret mājokļa hipotekāro kreditoru neuzlabo parādnieka stāvokli maksātnespējas procesa ietvaros.

Sanāk, ka mājokļa hipotekārais kreditors tiek izņemts no kreditoru sastāva, kam ir tiesības saņemt sava prasījuma dzēšanu (kaut vai daļēju) no parādnieka neieķīlātās mantas pārdošanas un ienākumiem saistību dzēšanas procedūras laikā. Parādniekam nekas nemainās – kā bija pienākums, tā saglabājas pienākums gūt ienākumus, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus – tikai izņemot mājokļa hipotekāro kreditoru no kreditoru sastāva, pārējiem kreditoriem proporcionāli palielinās iespēja saņemt sava prasījuma apmierinājumu. Tātad izmantotais līdzeklis nav piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Ja izvirzīto mērķi ar paredzētajiem līdzekļiem nav iespējams sasniegt, tad ierobežojums nav noteikts samērīgi.[4, 721] Tātad Maksātnespējas likuma 147.panta sestā daļa neatbilst samērīguma principam un Satversmes 105.pantam.

Tas ir pietiekams pamats, lai Satversmes tiesa grozījumus atzītu par neatbilstošiem Satversmes 105.pantam un atzītu par spēkā neesošiem, jo neatbilstība kaut vienam no samērīguma principa kritērijiem, nozīmē neatbilstību samērīguma principam kopumā. Līdz ar to nav nepieciešams vērtēt pārējos kritērijus.

3. Secinājumi. Priekšlikumi.

Maksātnespējas likuma 147.panta sestā daļa neatbilst samērīguma principam un līdz ar to Satversmes 105.pantam, kā arī pārkāpj virkni ar fundamentāliem civiltiesību principiem. Līdz ar to šī panta daļa būtu jāizslēdz no Maksātnespējas likuma.

Vienlaicīgi, lai kredītņēmējiem radītu iespēju patiešām saņemt kredītus ar bezrgeresa nosacījumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā būtu jānosaka kredītdevēju pienākums kredītņēmējiem piedāvāt divu veidu kredītus – regresa kredītus un bezregresa kredītus, no kuriem kredītņēmējs varētu izvēlēties sev piemērotāko un pieejamāko kredīta veidu.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. Balodis K. LR Satversmes 105.panta komentārs. Grāmata: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2011, 466.lpp.

2. Lēbers A. Civiltiesības un civilprocess: kara juridiskos kursos lasīto lekciju konspekts. Rīga: 1921, 56.lpp.

3. Neilands R. Pārdomāts likumdošanas process kā ilgtspējīgas komercdarbības priekšnosacījums. Jurista Vārds, 22.07.2014., Nr. 28 (830), 32.lpp.

4. Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas vēstnesis, 2004, 721.lpp.

5. Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga: Latvijas juristu biedrība, 1995, 77.lpp.

6. Sinaiskis V. Saistību (kas dibinātas uz līguma) izpildīšanas nodrošināšana. Jurists, 01.04.1936., Nr. 3/4 (73/74), 43.sleja.

7. LR Satversmes tiesas 20.05.2002. spriedums lietā Nr. 2002-01-03. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=62273 [skatīts 08.12.2014.]

8. LR Satversmes tiesas 22.12.2005. spriedums lietā Nr. 2005-19-01. 9.punkts. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=124748 [skatīts 08.12.2014.]

9. LR Satversmes tiesas 04.02.2009. spriedums lietā Nr. 2008-12-01. 10.1.punkts. Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/spriedums_2008_12.htm [skatīts 08.12.2014.]

10. Saeimas sēdes stenogramma – likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums. Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/7876119C89AFD530C2257D780038A223?OpenDocument [skatīts 08.12.2014.]

11. Saeimas sēdes stenogramma. Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, trešais lasījums. http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/E0F32356F44300C7C2257D6D0032EF57?OpenDocument [skatīts 08.12.2014.]

Normatīvie akti

12. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Pieejams: http://www.echr.coe.int/Documents/Convention_LAV.pdf [skatīts 08.12.2014.]

13. LR Civillikums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=225418 [skatīts 08.12.2014.]

14. Maksātnespējas likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=214590 [skatīts 08.12.2014]

15. LR Satversme. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=57980 [skatīts 08.12.2014.]

16. Grozījumi Maksātnespējas likumā. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/269517-grozijumi-maksatnespejas-likuma [skatīts 08.12.2014.]